LATVIJAS LIELLOŽA
 
BildeBildeBilde
 
pirmdiena, 27. marts, 2017
Brīvmūrniecības vēsture / Vispārējā vēsture
 

Ņemot vērā, ka brīvmūrniecības pirmsākumi ir datējami senā vēsturē, nav pieejami precīzi dati par tās rašanos un apstākļiem. Šobrīd plaši valdošais uzskats ir, ka brīvmūrniecība ir cēlusies 17. gs. Anglijā no mūrnieku un akmeņkaļu ģildēm (brālībām). Šo pieņēmumu atbalsta arī Anglijas Apvienotā lielloža un vadošās brīvmūrniecības pētniecības organizācijas.

Pirmās lielložas dibināšana

Pirmo lielložu, Anglijas Apvienoto lielložu, dibināja (pēc citu pētnieku domām, tās darbība tika atjaunota) 1717. gada 24. jūnijā, kad četras Londonas ložas satiekoties noteica sevi par vadošajām un uzņēmās kontroli pār brīvmūrniecību Anglijā. Šī acīmredzami spontānā lielložas izveidošana radīja atturību citu ložu vidū un noveda pie šķelšanās Anglijas brīvmūrniecībā, kas netika pilnībā atrisināta līdz 1813. gadam, kad divas līdzās pastāvošas grupas izveidoja Apvienoto Anglijas lielložu, kas eksistē līdz pat šodienai un koordinē Anglijas brīvmūrniecību.

Tajā pašā laikā brīvmūrniecība izplatījās starptautiski. Lielložas tika izveidotas Īrijā 1725. gadā un Skotijā 1736. gadā. Līdz 18. gs. 30. gadiem brīvmūrniecība jau bija pazīstama arī britu kolonijās Ziemeļamerikā, kur pēc Amerikas revolūcijas lielložas tika izveidotas katrā ASV štatā.