2003. gada 8. martā trīs Latvijas brīvmūrnieku ložas, kas līdz tam kā regulāras un starptautiski atzītas ložas darbojās Vācijas Apvienoto lielložu brīvmūrnieku brālības sastāvā, apvienojās kopīgā nacionālā lielložā ar nosaukumu Latvijas lielloža. Tās brālībā turpinās kopš 1750. gada pastāvošo agrāko Rīgas, Jelgavas, Liepājas un Aizputes brīvmūrnieku ložu tradīcijas.
Latvijas lielloža ir atvērta visdažādāko sabiedrības slāņu pārstāvjiem. Tā apvieno garīgi un sociāli atvērtus vīrus ar dažādiem filosofiskiem, reliģiskiem un politiskiem uzskatiem un tādā veidā īsteno Veco Saistību uzdevumu apvienot brālīgā saskaņā cilvēkus, kas citādi paliktu sveši. Lai arī kā brīvmūrnieki izskaidrotu savu pārliecību, tomēr noteicošais ir tas, kā viņu attieksme pret cilvēkiem izpaužas ikdienas dzīvē.