2003. gada 8. martā trīs Latvijas brīvmūrnieku ložas, kas līdz tam kā regulāras un starptautiski atzītas ložas darbojās Vācijas Apvienoto lielložu brīvmūrnieku brālības sastāvā, apvienojās kopīgā nacionālā lielložā ar nosaukumu “Latvijas lielloža”. Tās brālībā turpinās kopš 1750. gada pastāvošo agrāko Rīgas, Jelgavas, Liepājas un Aizputes brīvmūrnieku ložu tradīcijas.
Latvijas lielloža ir vienīgā un suverēnā visas Latvijas brīvmūrnieku pārstāve publiskajās attiecībās un attiecībās ar ārvalstu lielložām. 

Latvijas lielloža organizē brīvmūrniecības darbu Latvijas teritorijā. Tās jurisdikcijā ietilpst Latvijas Republikas teritorijā esošās Jāņa ložas.

Latvijas lielložas darbu organizē un vada vēlētas amatpersonas – lielamatvīri, kas pārstāv Latvijas lielložu un augstākajā līmenī pārstāv arī visu Latvijas brīvmūrniecību. Latvijas lielložas uzbūve ir līdzīga kā citām ārvalstu lielložām, un būtiskākie amati ir līdzīgi: Lielmeistars, Lielmeistara vietnieks, Lielsekretārs, Lielorators, Lielceremonijmeistars, Lielmantzinis u.c.