Par brīvmūrniecību
Brīvmūrniecības būtība
Brīvmūrnieku brālības būtība ir kopīga ideja, iecietīga brālīga vienotība un sevis bagātināšana simboliskā pārdzīvojumā. Kā ētiskas savienības locekļi brīvmūrnieki iestājas par cilvēcību, brālību, toleranci, miermīlību un sociālo taisnīgumu. Kā brālīgi vienotu cilvēku kopa tā vingrinās šo vērtību apgūšanā savās ložās, un kā simboliska kopa brīvmūrniecība kalpo ideju un vienotības padarīšanai par iekšēju pārdzīvojumu. Šeit slēpjas tās savdabīgums iepretim visām citām biedrībām.
Kaut arī brīvmūrnieku saskarsme ne vienmēr norit tradicionālajās formās, tomēr pēc noteikta rituāla noritošajiem darbiem tiek piešķirta centrālā loma. Turklāt ir veltīgi strīdēties, vai rituālie darbi ir brīvmūrniecības mērķis vai līdzeklis vai kopība nodrošina rituāla izpildīšanu, vai arī tradīcijas primāri kalpo kopības veidošanai.
Nav apstrīdams, ka visas brīvmūrnieku aktivitātes kā ap kodolu grupējas ap saskarsmi ložā jeb tempļa darbiem. Jāpieņem, ka brīvmūrniecības dzīvotspēja lielā mērā balstās uz formām un simboliem, kas saglabāti nemainīgi cauri gadsimtiem.
Brīvmūrniecība ir viena no vecākajām un lielākajām pastāvošajām brālīgām organizācijām pasaulē. Tā apvieno aptuveni 5–6 miljonus biedru visā pasaulē. Modernās brīvmūrniecības pirmsākumi ir rodami 17. gs. beigās, un tā cieņpilni turpina saglabāt mantotās tradīcijas, kuras brīvmūrniecību padara unikālu sabiedrībā.
Brīvmūrniecības misija ir veicināt dzīvesveidu, kas apvieno līdzīgi domājošos vīrus pasaulē, kas stāv pāri visām reliģiskām, etniskām, kulturālām, sociālām un citām atšķirībām, mācot brālīgās mīlestības principus, atbrīvotību un patiesību.
Brīvmūrnieku mērķi ir:
- pašattīstības veicināšana un izglītošanās;
- darbi un labdarība kopējai sabiedrības uzlabošanai;
- veicināt labāku dzīvi, to pamatojot ar morāles un ētikas principiem.
Brīvmūrniecība ir pārmantojusi tradīcijas, kuru izcelsme ir meklējama viduslaiku mūrnieku ģildēs. Rituālie darbi kalpo šādiem mērķiem:
- jaunu locekļu uzņemšanai,
- cilvēcisko attiecību padziļināšanai brālības ietvaros,
- brīvmūrnieku morālisko normu apjēgšanai,
- atsevišķo brāļu garīguma sakopošanai un dvēseles pacilāšanai.
Brīvmūrniecības nozīme sabiedrībā
Brīvmūrnieki uzskata, ka gan atsevišķu cilvēku, gan sabiedrisko grupu jēgpilnai eksistencei ir nepieciešamas divas lietas: ir jābūt skaidrībai par pasauli, kurā mēs dzīvojam, un ir jābūt iekšējai pārliecībai, kas nosaka praktisko rīcību. Ar informācijas un kolektīvu pārdomu palīdzību ložām ir jākalpo par palīgu šajā vērtību orientēšanās procesā. Īstenības atspoguļojums cilvēcības, brālības, tolerances, miermīlības un sociālā taisnīguma gaismā var dot pieturas punktus sarežģītā izšķiršanās brīdī.
Brīvmūrnieki nesniedz atbildi, kā pasaulei būtu jābūt iekārtotai detaļās, jo tie atsakās veidot sabiedriski politiskas utopijas. Tomēr humānisma un tolerances jēdzieni dod viņiem iespēju laikus saredzēt briesmas un atbilstoši rīkoties.
Brīvmūrniecība piedāvā uz principiem balstītu dzīves ceļu, piederības sajūtu un personības attīstību. Principi, pēc kuriem tiek sagaidīts, ka brīvmūrnieks vadīsies savos darbos, ir tolerance, vienlīdzība, labdarība un gods. Brīvmūrnieks demonstrē šos principus, citiem parādot toleranci un respektējot citu viedokli, darbojoties ar iejūtību, saprotot un piemērojot žēlsirdību un rūpējoties par apkārtējo sabiedrību. Brīvmūrnieki ataino šos principus jaunajiem biedriem ceremonijās, kurās izmanto viduslaiku mūrnieku brālības rīkus kā simbolus.
Brīvmūrniecība atzīst jebkuru viedokļu dažādību, un neviens no brāļiem netiek šķirots pēc rases vai politiskiem uzskatiem. Tomēr brīvmūrniekiem tiek prasīta ticība Augstākajam, kura detalizēta izpratne ir katra brīvmūrnieka privāta lieta.
Brīvmūrnieki veicina personisko attīstību, lai uzlabotu visu sabiedrību kopumā.
Regularitāte Brīvmūrniecībā un tās nozīme
Regularitāte ir mehānisms, ar kuru lielložas atzīst viens otru, tādējādi veicinot sadarbību lielložu starpā un dodot brīvmūrniekiem iespēju apmeklēt ložas citas lielložas teritorijā. Tajā pašā laikā regularitāte nepieļauj sadarbību ar ložām, kas ir neregulāras. Šī iemesla dēļ lielložas uztur citu jurisdikciju un regulāro ložu sarakstus.
Lielložas kas ir apstiprinājuši savstarpējo atzīšanu un pieļauj savstarpējas vizītes, tiek sauktas par brālīgām. Anglijas Apvienotā lielloža regularitāti nosaka, vadoties pēc vairākiem nosacījumiem, kas ir noteikti Anglijas Apvienotās lielložas konstitūcijā un to lielložu konstitūcijās, ar kurām ložas ir savstarpēji brālīgas. Tomēr ir iespējamas dažādas atkāpes atkarībā no nacionālajām un vēsturiskajām tradīcijām. Citas brīvmūrnieku grupas sevi organizē citādi.
Neregulārās (angl. irregular) jeb neīstās brīvmūrniecības nosaukums attiecināms uz ložām, kuras starptautiski netiek atzītas kā brīvmūrniecības pamatprincipiem atbilstošas. 1877. gadā Anglijas Apvienotā lielloža un līdz ar to arī visas pārējās regulārās lielložas liedza atzīšanu Francijas Lielajiem Austrumiem (Grand Orient de France), vēlāk arī Francijas Lielložai (Grand Lodge de France).
Katrs no diviem vadošajiem brīvmūrnieku atzariem uzskata ložas savā iekšienē par “regulārām” un ložas no otra atzara par “neregulārām”. Anglijas Apvienotās lielložas atzars ir būtiski lielāks, un ar to brālībā esošās lielložas kopā tiek saukti par regulāro brīvmūrniecību, kamēr lielložas kuri ir brālībā ar Grand Orient de France, tiek kopumā saukti par neregulāro brīvmūrniecību. Termins neregulārs tiek vispārīgi piemērots arī dažādiem veidojumiem, kas sevi saista ar brīvmūrniecību, bet kurus neatzīst neviens no galvenajiem atzariem.